Pildvielas
Var būt:
pulverveida (kvarca milti, krīts, talks, koksnes milti u.c.)
šķiedrveida (azbesta, koksnes, stikla šķiedras)
kārtainas (papīrs, kokvilnas audums, stikla šķiedras audums, finieris).
Pildvielas piešķir plastmasām lielāku stiprību, siltumizturību, skābju izturību, paaugstinātu trieciena stingrību un ilggadību.
Audumi, šķiedras, lokšņu materiāli (pat zāģu skaidas) izpilda stiegrojuma lomu. Pildvielas bieži uzlabo plastmasu izskatu.
Vēl pildvielas lieto polimēru ekonomijas nolūkā.
Saistvielu un pildvielu attiecība var būt ļoti dažāda. Koksnes skaidu plātnēm pielieto 8-12% sveķu un ̴ 90%.
Izstrādājumi, kur ir audumu vai lokšņu pildvielas 15-60% sveķi un 40-85% pildvielas.
Polietilēna caurules, plēves, organiskais stikls nesatur pildvielas.
Plastifikatori
- pievieno, lai uzlabotu/atvieglotu plastmasu formēšanu. Pielieto kamparu, oleīnskābi, dibutilftalātu u.c.
Cietinātāji – pievieno, lai samazinātu cietēšanas laiku un paātrinātu izstrādājumu ražošanas tehnoloģisko procesu.
Krāsvielas – lieto, lai plastmasai piešķirtu noteiktu krāsu. Izmanto noturīgas organiskās krāsvielas (nigrozīnu, hrizoidīnu) un minerālvielu pigmentus (okeru, mīniju, umbru u.c.)
Stabilizatori – paaugstina plastmasu ilggadību. Novērš plastmasas “novecošanos” –nodrošina īpašību saglabāš. laikā.
…
