Ārzemju literatūrā terminu “astenopija” (asthenopia) samērā bieži un brīvi aizvieto ar vārdu salikumu “acu sasprindzinājums” (eyestrain). Tomēr vairumā gadījumu ar astenopijām mēs apzīmējam sūdzību vai simptomu kompleksu, kas saistīts ar kādu refrakcijas anomāliju, acu muskuļu disbalansu, kā arī sāpes acīs, ap acīm, dedzinošu sajūtu vai niezi acīs, acu nogurumu un galvassāpes22. Reizēm astenopijām pieskaita arī sasprindzinātību, attēla dubultošanos vai miglošanos, kairinājuma sajūtu acīs un acs sausumu1. Astenopijām nav obligāti jābūt sāpīgām, ar šo terminu saprot arī vienkārši pacienta diskomfortu vai neapmierinātību ar redzes sajūtām, ja tām nav objektīvu cēloņu, piemēram, miglains attēls var būt dēļ kādas refrakcijas anomālijas (miopija, hipermetropija, astigmātisms), kad patiesībā šis miglainais attēls skaidrojams ar zemu redzes asumu, bet, piemēram, redzes miglošanās jaunam cilvēkam vakarā pēc intensīva darba jau ir astenopija. Tai pašā laikā mēs sakām, ka astenopiskās sūdzības ir nepieredzējušiem presbiopiem, kas intensīvi ekspluatē savu redzi, arī nekoriģētiem himpermetropiem.
Vairumā gadījumu sūdzības ir saistītas ar redzes slodzi, ilgstošāku tuvuma darbu, kā arī ar ieilgušu redzes sasprindzinājumu, vispārēju organisma pagurumu. Tipiski astenopijas attīstās darba dienas beigās, bet no rīta pēc pamošanās cilvēkiem astenopisko sūdzību nav, jo nakts laikā acis atpūšas, saspringums pāriet un diskomforts pazūd. …
