Jebkuras valsts ekonomiskās politikas neatņemama sastāvdaļa ir ārējā tirdzniecība. Parasti ārējās tirdzniecības pasākumus izstrādā, ņemot vērā valsts nacionālās ekonomikas un politikas intereses.
Protekcionisms- valsts ekonomiskā politika, kas vērsta uz nacionālās ekonomikas aizsargāšanu pret ārvalstu konkurenci. To realizē, palielinot nacionālās ražošanas apjomu, eksportu un ierobežojot importu.
Protekcionisma politika tiek īstenota, ieviešot noteiktus starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus.
Starptautiskās tirdzniecības ierobežošanas cēloņi.
Par stingras protekcionisma politikas ievērošanu ārējā tirdzniecībā uzstājas tās valstis, kuru ekonomiskās politikas mērķis ir nacionālās ražošanas strauja izaugsme, iekšējā tirgus stabilizācija. Kā piemēru var minēt Japānu, Dienvidkoreju u.c. Austrumāzijas valstis. Šajās valstīs viens no ekonomiskā uzplaukuma cēloņiem bija stingra protekcionisma politika. Arī mūsdienās industriāli attīstītās valstis stingri aizsargā savu iekšējo tirgu no citu attīstīto valstu pārmērīgās iespiešanās tajā, piemēram, ASV- no Japānas, savukārt ES valstis- no ASV un Japānas.
Valsts izmanto dažādus politiskos, administratīvos, ekonomiskos un citus līdzekļus, lai realizētu protekcionisma politiku starpvalstu attiecībās. Valsts var rosināt vai atbalstīt saimniecisko subjektu veiktās darbības. Mūsdienās protekcionismam ir daudzveidīgas metodes un formas. Tam bieži piemīt izvēles raksturs –proti to izmanto pret konkrētām precēm un atsevišķu nozaru produkciju, kā arī atsevišķām valstīm.…
