Attiecības starp sportista psiholoģisko stāvokli un spēles fizisko izpildījumu vienmēr ir interesējušas gan trenerus, gan sportistus. Tenisā, tāpat kā jebkurā citā sporta veidā, spēlētāja veiksme (neveiksme) ir atkarīga no fizisko (ātrums, spēks, koordinācija, līdzsvars u.c.) un psiholoģisko (koncentrēšanās, pašpārliecība, motivācija) spēju kopuma.
Atsevišķo pazīmju kompleksā, kuras raksturo psihisko gatavību sacensībām, ietilpst gribas īpašības, no kurām galvenā loma ir mērķtiecībai, izturībai un pašsavaldīšanās spējai; domāšanas patstāvība, elastīgums un kritiskums; vērīgums; radošā iztēle, steniskās emocijas optimālā līmenī; spēja pilnīgi un ilgstoši koncentrēties, tajā pašā laikā sadalot un pārslēdzot uzmanību, mainot tās intensitāti.
Gan spēlētāji, gan treneri saprot, ka psiholoģiskā rakstura izpausmes sportā ir ārkārtīgi svarīgas; vājinoties fiziskajām spējām, izšķirošā nozīme var būt tieši psiholoģiskajam stāvoklim.…
