-
Dzemdes mioma un sarkoma
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Dzemdes mioma | 2 | |
| Riska faktori | 3 | |
| Klīnika | 3 | |
| Diagnostika | 4 | |
| Diferenciāldiagnoze | 5 | |
| Ārstēšana | 5 | |
| Hormonāla terapija | 5 | |
| Ķirurģija | 6 | |
| Invazīvā radioloģija | 7 | |
| Dzemdes sarkoma | 8 | |
| Epidemioloģija | 8 | |
| Riska faktori | 8 | |
| Klīnika | 8 | |
| Diagnostika | 9 | |
| Terapija | 9 | |
| Literatūra | 11 |
Diagnostika
Izmeklēšanas un attēldiagnostikas rezultāti dzemdes sarkomas gadījumā ir ļoti līdzīgi labdabīgas dzemdes leijomiomas, kā arī atipiskas leijomiomas gadījumā. Vēsture un fizikāla izmeklēšana – jāveic pilna iegurņa un vēdera izmeklēšana. Izmeklējot dzemdi, tā vairumā gadījumu, bet ne vienmēr ir palielināta. Jāizmeklē limfmezgli un citi orgāni, ja iespaids par metastātisku procesu. Laboratorā izmeklēšana – nedaudz pētījumu norāda uz paaugstinātu seruma CA125 un laktātdehidrogenāzes apakštipu līmeni. (Hoskins PJ, 2008) Attēldiagnostika – izmanto preoperatīvi audzēja masas izvērtēšanai, kā arī novērtē limfmezglu iesaisti un citas metastāzes. Diemžēl, attēldiagnostika nespēj atšķirt sarkomu no citiem veidojumiem, piemēram, leijomiomām, adenomiozes. Izvēles metodes ir magnētiskā rezonanse, datortomogrāfija, datortomogrāfijas pozitronu emisijas tomogrāfija. Biopsija – jāveic sievietēm, kurām aizdomas par ļaundabīgu jaunveidojumu; riska faktoru, simptomu gadījumos.
Diferenciāldiagnoze ietver labdabīgu leijomiomu, tās variantu, dzemdes adenomiomu vai difūzu adenomiozi, grūtniecību, hematometru, dzemdes karcinosarkomu, endometrija karcinomu, metastātisko slimību (parasti no citas dzimumorgānu daļas).
…
Referāts par dzemdes miomu un sarkomu. Riska faktori, klīnika, diagnostika, diferenciāldiagnoze, ārstēšana.
Latviešu un angļu valodā.
