Latviešu valodas ilgtspējas sociolingvistiskie aspekti

Tā kā sociolingvistika pētī attiecībās starp valodām un sociālajām struktūrām, tā spēj izskaidrot, kāpēc cilvēks konkrētajā situācijā izvēlas noteiktu valodas stilu, paveidu un valodu, kurā runāt. To ietekmē indivīda piederība noteiktajam sociālajam slānim, viņa dzimumam, vecumam, izglītībai, kā arī nodarbošanās sfērai un videi, kurā tas dzīvo. Izglītotie cilvēki no augstākajiem sabiedrības slāņiem, kuri strādā intelektuālo darbu, lielākoties sarunai izvēlēsies savu dzimto valodu, tās literāro paveidu. Turpretī zemāko slāņu neizglītotie melnstrādnieki parasti izšķirsies par labu darba devēja valodai, kas ne vienmēr sakrīt ar paša dzimto valodu, turklāt savā starpā tie lietos neliterāro sarunvalodas paveidu ar tam raksturīgiem barbarismiem un vulgārismiem. Latvija ir viena no izglītotākajām valstīm, uz ko norāda liels studentu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Runājot par dzimumu atšķirībām, jāteic, ka sievietes runa ir smalkāka, niansētāka un skaidrāka nekā vīrieša runa, minoritāšu sievietes bieži par saziņas valodu izvēlas valsts valodu.
Valodas situācija ir apstākļu kopums, kuros valoda funkcionē noteiktā laikā un vietā. Latvija ir unitārā valsts, kurā ar „Valsts valodas likumu”, kas stājies spēkā 2000. gada 1. septembrī kā vienīgā oficiālā valoda noteikta latviešu valoda (Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda) . Kaut arī latviešu īpatsvars Latvijā ir tikai 58,9% jeb aptuveni 1,3 milj. cilvēku, kopumā pasaulē ir ap 1,8 milj. latviešu, tas ir pietiekoši, lai pieskaitītu to pie absolūti drošām pret izzušanu valodām, turklāt visu laiku pieaug latviešu kā otrās valodas runātāju skaits. Latviešu valodai ir gan literārais, gan neliterārais paveids. Literārā valoda ir „vēsturiski radusies nacionālās valodas augstākā forma (..) tai ir labi attīstīta skaņu sistēma, bagāts vārdu krājums, izstrādāta gramatiska uzbūve un sazarota stilu sistēma” . Literārā valoda ir normēta un kodificēta, respektīvi, tās likumības ir fiksētas gramatikās un vārdnīcās. Latviešu valodas literārajam paveidam ir gan runas, gan rakstu forma, kā arī literārā sarunvaloda.
…