Dzīvē mūs visus vieno kādas saistības, jūtas – visdažādākās. Bet visstiprākās jūtas no visām ir draudzība un mīlestība, ko izjūtam pret sev tuvajiem.
Arī autoram Leons Vertas ir ļoti labs draugs, jo ne jau kuram katram mēs spējam uzrakstīt grāmatu, kurā ir tik daudz jūtu un mīļuma. Un kā autors teica:
“Un, beidzot, viņš dzīvo Francijā, kur pašreiz valda bads un aukstums. Tādēļ viņam nepieciešams mierinājums.”
Jau šajos vārdos jūtams, cik dārgs viņam ir šis cilvēks. Nespējot, iespējams, atbalstīt viņu materiāli, Antuāns de Sent – Ekziperī mēģina atbalstīt morāli.
Mums visiem ir nepieciešams, lai mūs mīlētu, lai mēs būtu kādam vajadzīgi un šī grāmata, varbūt, ir palīdzējusi ne tikai Leonam, bet arī daudziem cilvēkiem mums apkārt. Bet šie cilvēki ir ļoti dažādi, ko atzīst arī grāmatas tulkotāja Ieva Lase, pēc tā kā iepazinusi Sent – Ekziperī lasot viņa darbus:
“Lidotājs Sent – Ekziperī ir skatījis un iepazinis visdažādākos cilvēkus, izbaudījis cilvēku attiecību daudzveidību – mīlestību, draudzību, biedriskumu, pašaizliedzību un uzskatu pretišķību. Viņš pazīst arī negatīvās cilvēku īpašības: naidu, gļēvulību, cietsirdību un fanātismu. Taču aizvien viņš ir palicis uzticīgs savai pārliecībai, kas sakņojas visdziļākajā humānismā. “Kāpēc turēt naidu citam un citu? Mēs esam savstarpēji saistīti, mūs nes viena un tā pati planēta.””…
