Divdesmitā gadsimta astoņdesmitie gadi Lielbritānijas politiskajā vēsturē tiek saukti par Tečeres desmitgadi. Margarete Tečere, atrazdamās premjerministra postenī gandrīz divpadsmit gadus, uzstādīja savdabīgu rekordu. Konservatīvajai partijai atrodoties pie varas laika posmā no 1951. līdz 1964. gadam par valdības vadītājiem paguva būt veseli trīs premjeri – Čerčils, Īdens un Makmilans. Taču Tečere nebija tikai izcils valdības vadītājs vien, viņa bija pirmā sieviete Lielbritānijas un arī Eiropas vēsturē, kas kļuva par kādas partijas vadītāju un pēc tam par valdības galvu. Pateicoties savai bezkompromisa nostājai attieksmē pret sociālismu un septiņdesmito gadu beigās deklarēto stingro politiku pret Padomju Savienību, Tečere izpelnījās ”dzelzs lēdijas” iesauku. Tečere nokļuva pie varas laikā, kad Lielbritānijā valdīja sociālistiskas idejas, darba tirgū noteikumus diktēja kreisās arodbiedrības, kuras pretojās nerentablo šahtu un uzņēmumu likvidācijai – valdības šantāža, bet ne darba ražīgums bija iemesls, lai panāktu darba algas pieaugumu. …
