-
Miniatūru mākslas nozīme Bizantijas kultūrā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Bizantijas māksla | 3 |
1.1. | Cits laikposms | 3 |
1.2. | Bizantijas mākslas aizsākumi | 3 |
2. | Bizantijas māksla grāmatu miniatūrās | 5 |
Izmantotās literatūras saraksts | 8 | |
Pielikums | 9 |
Figūru kustības kļuva brīvākas un atraisītākas, tērpi sāka plīvot, sejas izteiksme zaudēja iepriekšējo sastingumu un askētismu. Reizēm bībeliskās ainas ieguva pat gluži žanrisku noskaņu. Arī krāsas kļuva gaišākas. Lineāro stilu daļēji nomainīja brīvs toņu niansēm bagāts krāsu klājums. Tāpat bagātāks kļuva tēmu loks un sižeti kļuva daudzveidīgāki.
Bizantijas pastāvēšanas pēdējā periodā grāmatu miniatūras reti kad sasniedza iepriekšējo māksliniecisko līmeni. Tomēr jāatzīmē, ka šajā glezniecības nozarē, ko baznīcas aizliegumi mazāk ierobežoja, jaunie strāvojumi jūtami jau ap 13. gadsimta beigām. Jaunās stila iezīmes vērojamas gan ainavas telpiskā atveidojumā, gan perspektīvas elementos, kas ienesti arhitektūras attēlojumos, gan arī figūru brīvajās kustībās. Šai laikā palielinās arī portreta loma. Vēl spilgtāk individuālās iezīmes izceltas 14. un 15. gadsimta pieminekļos. No šā laika saglabājušies vairāki laicīga satura rokraksti, kuros atdarināti vecie paraugi, kā piemēram, Dioskorīda grāmata un citas. Glezniecisks izpildījuma paņēmiens raksturīgs 14. gadsimta sākuma miniatūrām. Tajās, tāpat kā monumentālajā glezniecībā, lielu vietu ieņem komplicēts arhitektūras fons, kur starp ēkām pārmests aizkars. Reizēm figūras parādītas pārspīlēti dinamiskas. Sejas veidotas plastiski. Tomēr arī miniatūru glezniecībā ap 14. gadsimta beigām pamazām palielinās lineārisms, kas ar laiku noved pie sausām formām.
…
330. gadā tur, kur atradās sengrieķu apmetne „Bizantija”, tika nodibināta jaunā Romas impērijas galvaspilsēta. Pēc toreiz valdošā ķeizara to nosauca par Konstantinopoli. 395. gadā impērija sašķēlās Rietumromas un Austrumromas ķeizarvalstīs. Vergturu sabiedrības krīzei šai periodā sekoja barbaru iekarojumi, kas Austrumromas ķeizarvalsti skāra mazāk nekā Rietumromas ķeizarvalsti. Bizantijas mākslas veidošanās notika tajos Austrumromas ķeizarvalsts apgabalos, kur antīkā – grieķu un hellēniskā māksla - jau sen bija saskārusies ar Tuvo Austrumu mākslas tradīcijām. [1, 9. lpp.] Bizantijas impērija bija Romas un Austrumu hellēnisko valstu kultūras mantiniece. Visā agro viduslaiku posmā tā bija spilgtas un savdabīgas garīgās un materiālās kultūras centrs. Šajā Romas valsts austrumu daļā ilgi saglabājās antīkās kultūras, sadzīves un saimnieciskās dzīves formas, turpināja plaukt un attīstīties pilsētas, līdz ar to arī amatniecība un ārējie tirdznieciskie sakari...