Vispirms nedaudz par filosofijas izpratni Vitgenšteina vēlīnajā periodā.
Galvenā ievirze dažādos neopozitīvisma attīstības periodos ir atteikšanās no filosofijas tās tradicionālajā izpratnē. Lingvistiskajā filosofijā valodas darbības likumīgo formu uzskaitījums ietver sevī daudz ko, pat reliģiskās lūgšanas. Ārpus likuma paliek vienīgi “metafizika”.
Gan jaunībā, gan brieduma gados Ludvigs Vitgenšteins saprata filosofiju kā valodas slimību. “Filosofējot mēs esam kā necivilizēti, primitīvi cilvēki, kuri dzird civilizētu ļaužu izteiksmes veidu, to aplami interpretē un tad uz šā pamata izdara visdīvainākos secinājumus” [5.;194.].
“Filosofiskajos pētījumos” “filosofiskās slimības” diagnoze zināmā mērā ir tāda pati kā “Loģiski-filosofiskajā traktātā”: filosofiskie teikumi ir tādi teikumi, kuru sastāvdaļām netiek piešķirta nozīme. …
