Apraksts. Ķermenis slaids, kājas garas, kakls slaids, galva neliela, ar samērā lielām, platām un kustīgām ausīm un palielām acīm. Tēviņi nedaudz lielāki par mātītēm. Pieaugušiem tēviņiem līdz 25 cm gari trīsžuburu ragi.ķermeņa matojums, izņemot mazuļus, vienkrāsains un samērā rupjš. Vasarā tas ir dzeltenīgi rūsgans vai rūsgansarkans un sastāv no akotmatiem. Ziemā matojums ir rudi pelēks vai brūnganpelēks un sastāv no akotmatiem un īsas pavilnas. Vēderpuse gaišāka, parasti baltgana, retāk ar rūsganu nokrāsu. Stirnēni līdz 4 mēnešu vecumam ir plankumaini. Astes “spogulis” bez tumšas apmales.
Dzīves vietas. Ekoloģisiski samērā plastiska suga, kas apdzīvo dažādus mežu, meža stepes un kultūrainavas biotopus. Mērenā klimata joslas kultūrainavā priekšroku dod nelieliem lapu koku un jauktiem mežiem, bet skuju koku mežos – skrajākām audzēm, kur bagātīgi sastopami sīkkrūmi. Visbiežāk uzturas sīkmežos un birztalās, kas robežojas ar lauksaimniecībā izmantojamām platībām, kā arī lielāku mežu masīvu malas joslās ar labi attīstītu lapu koku un krūmu pamežu vai mežaudzēs, kur mijas vecākas, skrajākas audzes ar jaunaudzēm, aizaugušiem izcirtumiem, laucēm un pļavām. Vasaras ganības atrodas laucēs, pļavās, izcirtumos un mežam pieguļošās lauksaimniecības zemēs, vidēji 100 m platā joslā. Rudenī pēc veģetācijas perioda izbeigšanās tās pārvietojas uz meža nogabaliem ar bagātīgu sīkkrūmu segu, kur maigās ziemās var uzturēties visu laiku. …
