18.gadsimts nereti tiek dēvēts arī par apgaismes vai prāta gadsimtu. Atšķirībā no 17.gadsimtā valdījušās racionālisma ētikas, kuru vairāk interesēja lietu kā tādu izskaidrošana, apgaismes laika domātāji pievēršas pārveides un pilnveides projektu izstrādei. Viņu filozofijai ir raksturīgs darbīgums, kas gan nepieprasa sarežģītus traktātus, bet gan lietišķu precizitāti un tiešumu. Varētu teikt, ka filozofija ir pietuvojusies īstenībai, uzsverot dabisko tiesību, dabiskā taisnīguma, dabiskā saprātīguma un no tiem izrietošās brīvības nozīmi. Galvenais jautājums, kas interesēja apgaismotājus, bija zinātnes attiecība pret ticību, dabaszinātnes attiecība pret pārdabisko. Apgaismības idejas visātrāk izplatījās Anglijā, tad Francijā (pirmais praktiskais rezultāts - franču apgaismotāji enciklopēdisti ar Denī Didro priekšgalā rada pasaulē pirmo lielo "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu") un tikai pēc tam arī Vācijā.1…
