-
Latviešu dialektālās leksikoloģijas un izlokšņu jautājumi periodiskajā izdevumā "Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis"
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Saīsinājumu saraksts | 3 | |
| Ievads | 4 | |
| 1. | Latviešu dialektālā leksikoloģija lingvistiskā, areālā un kultūrvēsturiskā skatījumā | 5 |
| 2. | Ziemeļaustrumvidzemes izloksnes un Alūksnes novads | 8 |
| 3. | Latgales latviešu valoda Letonikas pētījumos | 9 |
| 4. | Par dažiem somugrismiem Bauskas apkārtnes izloksnēs | 11 |
| Secinājumi | 15 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 17 | |
| Pielikums | 18 |
Mana referāta tēma ir „Latviešu dialektālās leksikoloģijas un izlokšņu jautājumi periodiskajā izdevumā „Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis”. Temata izvēli rosināja interese par Latvijas teritorijā sastopamajiem dialektiem un izloksnēm. Arī kursā „Ievads baltu valodniecībā” nedaudz saskārāmies ar jautājumiem par latviešu dialektoloģiju un izloksnēm, tāpēc radās interese šo jautājumu izpētīt plašāk. Dzīvojot un mācoties Rīgā, nākas komunicēt ar cilvēkiem, kuri ir no dažādiem Latvijas reģioniem, tāpēc ir viegli pamanīt valodas īpatnības un atšķirības no dažādiem Latvijas reģioniem nākušo cilvēku valodā. Arī man pašai tiek bieži jautāts vai neesmu no Sēlijas vai Latgales puses. Esmu no Sēlijas. Acīmredzot citi pamana manā valodas lietojumā manas dzimtās puses sēliskās izloksnes īpatnības.
Valodniecības jautājumus izvēlējos pētīt tieši šajā periodiskajā izdevumā „Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis”, jo mani piesaista pati ēka, no kuras nāk šis izdevums – Latvijas Zinātņu akadēmija (līdz 1990. gadam Latvijas PSRS Zinātņu akadēmija). Katru rītu, mērojot ceļu uz humanitāro zinātņu fakultāti, nākas braukt šai ēkai garām. Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) ir 1946, gada 14. februārī dibināta nacionālās nozīmes nevalstiska zinātniska institūcija, kura apvieno vairāk kā 300 Latvijas Republikas un pasaules zinātniekus dabaszinātņu, inženierzinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu jomā, kuras darbību finansē un atbalsta valsts. Atrodas Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, Zinātņu akadēmijas augstceltnē. LZA pārstāv Latviju Starptautiskajā zinātnisko apvienību komitejā (ISCU) un Eiropas zinātņu akadēmiju asociācijā (ALLEA). LZA veicina zinātņu attīstību, veic zinātniskus pētījumus. Tā gādā, lai apzinātu, pētītu, izkoptu, saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules zinātnei un kultūrai ir devusi un spēj dot Latvija un latviešu tauta: nacionālo kultūru, valodu, folkloru, literatūru, sociālo un saimniecisko pieredzi. Tā pētī un saglabā Rīgas un Latvijas novadu kultūrvēsturiskās tradīcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulē.
…
Secinājumi 1. Dialektālā leksikoloģija latviešu valodniecībā kā patstāvīga nozare sāka attīstīties tikai 20. gs. otrajā pusē. Kopš 20. gs. 50. gadu beigām izlokšņu leksikas sistematizēšanai un izpētei ir veltīti daudzi monogrāfiski pētījumi – disertācijas, grāmatas, raksti un rakstu sērijas. To pamatā lielākoties ir izloksnēs reģistrēti jauni materiāli, kuru vākšana gan izlokšņu vārdnīcām, gan tematiskajai izpētei aktualizējās tieši 20. gs. otrajā pusē. 2. Latviešu dialektālās leksikoloģijas pētījumos ir aptverti dažādi areāli – aplūkota gan kādas atsevišķas izloksnes vai izlokšņu grupas leksika, gan analizēti visā Latvijā sastopamie kādas reālijas, parādības vai jēdzienu nosaukumi. Daudzos pētījumos līdzās izlokšņu leksikas apskatam tematiskā un areālā aspektā aplūkota arī vārdu cilme, risināti valodu kontaktu jautājumi. 3. Ziemeļaustrumvidzemes izloksnes pieder pie augšzemnieku dialekta dziļajām nesēliskajām izloksnēm, kādas runā arī Latgalē, tādēļ bieži vien tiek jauktas ar latgaliešu izloksnēm. Galvenās pazīmes Ziemeļaustrumvidzemes un Alūksnes novada izloksnēm: divskaņu ie un o monoftongizācija (sievas vietā sīva); palatalizācijas (mīkstināšana) trūkums, piemēram, [sàula, sàuleîte] Alūksnes novadā, bet [sàuľeîtę] Latgalē; divu zilbes intonāciju sistēmā skaidri un ļoti asi sadzirdāmā lauztā intonācija [dâls, ûc (-ds)]; glotalizācija lauzti intonētos patskaņos.
