Tomēr, kad meitene atnāca, viņai nebija īpaša iemesla, kādēļ viņa nebija ieradusies. Arī Edvardas attieksme, esot sabiedrībā kopā ar Glānu, atstājot viņu vienu un izturoties atturoši, nomocīja Glānu un lika viņam pārdomāt, vai viņš ir izdarījis ko nepareizu, kaut ko, kas nepatiktu Edvardai. Kā jau ikkatrās arī Glāna un Edvardas attiecībās bija noslēpumi. Lai arī tie nebija ļoti nozīmīgi, tomēr abi savas jūtas viens otram līdz galam neatklāja, piemēram, Glāns neatklāja patieso iemeslu, kādēļ viņš iešāva sev pēdā. Manuprāt, Edvarda bija atklātāka nekā Glāns, jo viņa savas jūtas atklāja ar vārdiem, bet Glāns – ar darbiem.
Knuts Hamsuns savā romānā “Pāns” liek aizdomāties par to, cik niecīga ir mūsu, cilvēku, kontrole pār sirdi, cik trausls ir prāts. Autors šai darbā atklāj dabas skaistumu, valdzinājumu un tās dāvāto patvērumu, to, cik spēcīgi cilvēki ir saistīti ar dabu un ka mīlestība nav racionāla. Tās valdzinājuma dēļ cilvēks ir gatavs izdarīt un piedot gandrīz visu.
…
