Lobēšanu vislabāk var veikt cilvēki, kas pārzina lēmumu pieņemšanas struktūru, pārvalda likumdevēja orgānu darbības un attiecību principu un sabiedriskās lietas, kā arī, kas spēj pārliecinoši argumentēt par labu interešu grupas viedoklim.3 Lobēšanas regulēšanai Latvijā nav jārada smagnēja ierobežojumu un aizliegumu sistēma, kas būtu vēl viens apjomīgs pienākums kādai kontrolējošai iestādei, par kuru jau iepriekš zināms, ka tā ar to galā netiks. No šā apsvēruma arī izriet atruna, ka regulēšanas pasākumi neieviesīs radikālas pārmaiņas politikas procesā un tieši nemazinās korupciju, kas, pēc daudzu domām, ir nozīmīgs elements lobēšanas praksē Latvijā. Toties regulēšana var zināmā mērā panākt dažādu grupu vienlīdzīgu pieeju politisko lēmumu pieņēmējiem un uzlabot politikas procesa ētisko klimatu.4
Jo vairāk speciālistu iesaistīti normatīvo aktu pieņemšanā, jo precīzāks būs darba rezultāts. Jebkurš normatīvā akta projekts jāsaskaņo ne vien savā iestādē, bet arī ar citām iestādēm un nevalstiskām organizācijām, kuru kompetenci var ietekmēt paredzētās izmaiņas. Likumam jābūt pēc iespējas konkrētam un precīzam, lai nodrošinātu, ka līdzīgās situācijās tiek pieņemti līdzīgi lēmumi, bet ir jāapzinās, ka dzīvē nav identisku situāciju un likumam reizē jābūt arī pietiekami elastīgam, lai varētu piemērot dažādos dzīves gadījumos.5
…
