-
Feodālo attiecību rašanās un veidošanās Bizantijā 4.-9.gadsimtā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Bizantijas impērijas izveidošanās | 2 | |
| Bizantijas agrārā iekārta IV – VI gadsimtā | 2 | |
| Verdzība un kolonāts Bizantijā IV – VI gadsimtā | 3 | |
| Pilsētas amatniecība un tirdzniecība Bizantijas vēstures agrajā periodā | 4 | |
| Valsts agrajā Bizantijā | 5 | |
| Kristīga baznīca agrajā Bizantijā | 6 | |
| Ķeceru kustība | 6 | |
| Bizantijas impērijas ķiezara Justiniāna laikā | 7 | |
| Šķiru cīņa Bizantijā Justiniāna laikā. “Nikā” sacelšanās 532.gadā | 7 | |
| Justiniāna likumdošana | 9 | |
| Justiniāna ārpolitika. Kari Rietumos | 10 | |
| Justiniāna kari Austumos un Ziemeļos | 11 | |
| Slāvu iebrukums un viņu apmešanās Bizantijas impērijas teritorijā | 13 | |
| Bizantija VI gadsimta biegās un VII gadsimtā | 15 | |
| Sociāli ekonomiskās un politiskās pārmaiņas Bizantijā VII un VIII gadsimtā | 15 | |
| Pilsētu tālākā pagrimšana | 16 | |
| Lauku dzīve Bizantijā VIII gadsimtā un XI gs. pirmajā pusē. “Zemkopības likums” | 16 | |
| Svētbilžu grautiņi | 17 | |
| Paulikiāņu kustība. Toma Slāva sacelšanās | 18 | |
| Bizantija IX gadsimta otrajā pusē – XI gadsimtā | 20 | |
| Lauku dzīve Bizantijā IX gadsimta otrajā pusē un X gs | 20 | |
| Maķedonijas dinastijas ķeizaru agrārā likumdošana | 20 | |
| Likumi par karavīru zemes gabaliem | 21 | |
| Lauku iedzīvotāju kategorijas | 21 | |
| Feodālā pilsēta Bizantijā. “Eparha grāmata” | 22 | |
| Valsts aparāts | 22 | |
| Baznīca Bizantijā IX gs. otrajā pusē – XI gs | 23 | |
| Sakaru saraušana starp Austrumu un Rietumu baznīcām 1054.gadā | 23 | |
| Mūku Bizantijā | 24 | |
| Bizantijas ārpolitika IX gs. otrajā pusē – XI gs. beigās | 24 | |
| Krievzemes un Bizantijas attiecības IX – XI gs | 25 | |
| Šķiru cīņa Bizantijā X un XI gs | 26 | |
| Cīņa valšajā šķirā | 26 | |
| Bizantijas impērijas stabilitātes imesli | 26 |
Bizantijas impērijas izveidošanās. Bizantija (Austrumromas impērija) par patstāvīgu valsti izveidojas IV gadsimtā, sadaloties vienotajai Romas un Austrumu impērijā (395. gadā). Tā pārspēja Rietumu impēriju ar amatniecības un tirdzniecības attistību, kā arī ar pilsētu bagātibu un kultūras spožumu.
Romas impērijas austrumu apgabalu ekonomiskā un politiskā norobežošanās no tās rietumu provincēm sevišķi asi izpaudās IV gs. Pēc senās impērijas galvaspilsētas Romas pargrimšanas uz Austrumiem turp noteikti vajadzēja pārvietoties arī Romas valsts politiskajam centram. 330. gadā ķeizars Konstantīns par impērijas galvas pilsētu izvēlējās Bizntiju – seno Megara koloniju Bosfora krastos. Jauno galvaspilsētu nasauca viņa vārdā par Konstantinopoli (“Konstantīna pilsētu”). Konstantinopoles pārvēršana par galvaspilsētu izskaidrojuma ar pilsētas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli: šeit krustojās svarīgākie tirdzniecības ceļi no Eiropas uz Āziju un no Melnās jūras uz Egejas jūru, kas nodrošināja Konstantino-
polei hegemoniju tirdzniecībā starp Austrumiem un Rietumiem. Pilsēta bija arī militāri stratēģisks centrs. Tā bija priekšzīmīgi nocietināta kā no sauszemes, tā arī no jūras puses.
Bizantijas impērijā ietilpa Balkānu pussala, Mazāzija, Sīrija, Palestīna, Ēģipte, Kirenaika Ziemeļāfrikā, daļa Mezopotāmijas un Armēnijas, vairaki atbalsta punkti Krimā (Hersona) un Kaukāzā (Gruzijā), daži rajoni Arābijā, bet kopš V gadsimta arī Ilīrija un Dalmācija.…
Bizantijas impērijas izveidošanās. Bizantija (Austrumromas impērija) par patstāvīgu valsti izveidojas IV gadsimtā, sadaloties vienotajai Romas un Austrumu impērijā (395. gadā). Tā pārspēja Rietumu impēriju ar amatniecības un tirdzniecības attistību, kā arī ar pilsētu bagātibu un kultūras spožumu.
