Galvenā prozas darba problēma ir gūstekņa alkas pēc brīvības. Visam darbam cauri vijas brīvības simbols – ķiršu koks. Ķiršu koks bija vienīgais, kas Andreju saistīja ar brīvību. Andrejs vēlējās iegūt ķiršus, kaut ko no brīvības. Gūstekņu nometne bija nožogota ar dzeloņdrātīm, bija norīkoti sargi, bija darīts viss, lai gūstekņi neaizbēgtu, netiktu brīvībā. Andrejs zināja, ka mirs, bet viņš nolēma aiziet bojā ceļā uz brīvību. Kad Andrejs saprata, ka nāve ir neizbēgama, viņš vēlējās tikt atpakaļ pie drauga. Viņš tomēr vēlējās mirt drauga tuvumā, tad kad bija izbaudījis brīvību. Pēc viņa nāves, viņa draugs Pēteris atrada blakus Andrejam sarkanus akmentiņus, kā ķiršu kauliņus, Andrejs bija nogaršojis brīvību. Viņš bija miris, bet tomēr sajutis brīvības garšu.
Vēstījums 3.personas formā. Stāstījumā ir tēlojums, kurā ir darbības apraksts, kas saistīts ar dzīvi ieslodzījumā, ainavas apraksts, kurā attēlota ieslodzījuma vieta, parādās gūstekņu raksturojums. Vēl stāstījumā ir pārstāsts, kurā atklājas galvenā varoņa brāļa liktenis un dzīves svarīgākais notikums. …
