Savu praksi veicu pirmskolas izglītības iestādes 2.jaunākās grupā. Pati šeit strādāju pirmo gadu un pieredze vēl ir maza, tāpēc dažādas nianses un pārmaiņas mazu bērnu uzvedībā man joprojām ir atklājums. No rītiem katru bērnu es sagaidu uzrunājot vārdā: „Labrīt, mēs tevi ļoti gaidījām.” Tāpat vakaros atvadoties, es gandrīz vienmēr varu teikt: „Mums šodien bija laba diena. Es tevi rīt atkal gaidīšu.” Tas ir ikdienas rituāls, kas dod drošības sajūtu ne tikai bērnam, bet arī vecākiem.
Strādājot ar bērniem, ievēroju, ka, lai ieinteresētu viņus darbam, vienmēr nepieciešams ieinteresējošais moments – kāda jauna rotaļlieta, grāmata vai kāds dabas objekts. Rotaļājoties ar bērniem, vienmēr jāatrodas viņiem blakus, lai jebkurā brīdī viņi var lūgt pieaugušā palīdzību vai apstiprinājumu savas rīcības pareizībai.
Visu nodarbību laikā galvenā tēma bija – Pavasaris, kuru laikā bija viens mērķis: „Priekšstatu sniegšana par elementārām dabas norisēm pavasarī caur izjūtām un pozitīvu emocionālu pārdzīvojumu.” Darbojoties ar bērniem, centos būt mierīga, savaldīta, runāju ar viņiem lēnu un skaidri, lai viņi varētu uztvert teikto.
