Latvijā ļoti ilgu laiku periodu tika risināts jautājums, kas skar ne visai parastu biznesa veidu. Savus 10 gadus valstī risinājās plašas diskusijas par tēmu – prostitūcija kā komercdarbības veids. Viedokļus un vēlmes izteica gan politiķi, gan sabiedrība, gan esošie un potenciālie biznesmeņi. Un tomēr izvēle starp „jā” un „nē” nav izdarīta. Latvija atrodas kaut kur starp šīm izvēlēm, jo prostitūcija kā uzņēmējdarbības veids nav ne legalizēta, ne aizliegta, bet ir legāla, tas ir, ar šo darbības veidu var nodarboties, ievērojot Ministru kabineta noteikumus Nr. 32, kuri ir izdoti 1999. gadā un ik pa laikam tiek grozīti.
Varbūt kādam tas liekas dīvaini, ka valsts 10 gadu laikā nevar izšķirties par vai pret legalizāciju, bet tas ir pietiekami svarīgs lēmums, kas rūpīgi jāizvērtē. Ar šo jautājumu ir saskārušās daudzas valstis un Latvijai būtu jāņem vērā viņu pieredze, tāpat ir jāņem vērā ekonomiskie, juridiskie, sociālie, ētiskie, morālie un reliģiskie aspekti un iespējamās sekas, piemēram cilvēku tirdzniecība. Katrai izvēlei ir savi plusi un mīnusi, un izvēle var likties kā koks ar diviem galiem, bet izvēlei jānotiek izšķiroties par mazāko no ļaunumiem. Savu nostāju atklāšu, kad būs izklāstīti argumenti visām pozīcijām – par, pret un esošai nostājai.
