| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | ||
| 1. | LITERATŪRAS APSKATS UN ANALĪZE | |
| 1.1. | Dzeramā ūdens cietība | |
| 1.2. | Dzelzs savienojumi dzeramajā ūdenī | |
| 1.3. | Vides pH | |
| 2. | FILTRU APRAKSTS | |
| 2.1. | Ūdens filtrs „Brigita” | |
| 2.2. | Paštaisītais ūdens filtrs no Kupravas māliem | |
| 2.2.1. | Mālu vispārīgais raksturojums | |
| 2.2.2. | Kupravas mālu īss vispārīgais raksturojums | |
| 3. | EKSPERIMENTĀLĀ DAĻA | |
| 3.1. | Dzeramā ūdens parauga ņemšanas metodika | |
| 3.2. | Ūdens kopējās cietības noteikšanas metodika | |
| 3.3. | Dzelzs fotometriskā noteikšana ūdenī ar sulfosalicilskābes palīdzību | |
| 4. | PĒTĪJUMU REZULTĀTI UN TO ANALĪZE | |
| 4.1. | Ūdens kopējās cietības noteikšana | |
| 4.2. | Dzelzs koncentrācijas noteikšana | |
| Secinājumi |
Eiropā un arī Latvijā ūdens izmantošanas politikā ir noteikti dažādi mērķi. Viens no tiem ir - nodrošināt cilvēku patēriņam paredzētās ūdens kvalitātes atbilstību EK direktīvā noteiktajiem standartiem par dzeramā ūdens kvalitāti (98/83/EC) [1]. Latvijā prasības dzeramā ūdens kvalitātei nosaka Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr 235 "Dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība", kas atbilst ES direktīvas par dzeramā ūdens kvalitāti prasībām 98/83/EC. Noteikumos atspoguļota direktīvas prasību pilnīga pārņemšana tās ieviešanas pārejas periodā līdz 2015. gadam [2].
Dzeramā ūdens kvalitāte ir ļoti svarīga, jo ilgstoša sliktas kvalitātes ūdens lietošana var izraisīt cilvēka organismā dažādas slimības.
Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā un Rīgā galvenā problēma ir palielināta ūdens cietība, paaugstināts metālu – dzelzs un, retāk, mangāna - saturs dzeramajā ūdenī [3]. Ūdensapgādes tīklu sliktā tehniskā stāvokļa dēļ ūdens kvalitāte (arī pēc dzelzs satura) pazeminās. Esošie ūdensapgādes tīkli ir izbūvēti no tērauda vai ķeta bez speciāliem pārklājumiem, tādēļ cauruļvadi korodē, un ūdens piesārņojas [4, 5, 6, 7].
Ūdens cietību veido kalcija, magnija un dzelzs jonu saturs ūdenī. Ūdens cietību izsaka parasti ar Ca2+ un Mg2+ jonu milimoliem vienā litrā ūdens – mmol/L – vai ar moliem vienā kubikmetrā ūdens – mol/m3. …
Darba ietvaros ir izvērtēta ūdensvada ūdens attīrīšanas metode, izmantojot sadzīves filtrus. Darba gaitā eksperimentāli pārbaudīja: • krāna dzeramā ūdens kvalitāti Rīgā, • sadzīves ūdens attīrīšanai paredzētos filtrus, kuri ražoti Latvijā; • speciāli sagatavotu Kupravas mālu darbības kvalitāti, izmantojot to krāna ūdens attīrīšanai. Testēšanai tika izvēlēti sekojošie ūdens raksturlielumi: • ūdens kopējā cietība; • kopējais dzelzs saturs ūdenī; • vides pH; Izvērtējot darba rezultātus, var secināt: dzeramā ūdens kvalitāte, lietojot attīrīšanas filtrus, kuri ražoti Latvijā un speciāli sagatavotus Kupravas mālus mainās nedaudz.
