Lasot Sofokla, Eripīda un Aishila traģēdija es pastiprināti pievērsu uzmanību kāds tajās attēlots ir cilvēks un secināju, ka katrs šis rakstnieks cilvēku ir parādījis citādāk.
Sofokla traģēdijā „Labvēlīgās” cilvēks ir pašas pasaules piramīdas apakšā un vairāk attēlots kā bars, nevis indivīds ar kaislībām un izteiktām īpašībām. Cilvēks dievam dzīvo pēc devīzes:
Lai cilvēkaudze manā valstī koši zeļ’
Bet bezdievīgos iznīdē, kas pilsētā.
Tas tikai pierāda, ka dievs ir atbildīgs par cilvēka labklājību un tas vēlas, lai cilvēkam ir mierīga dzīve bez īpašām grūtībām, bet tas arī nevēlas ar tiem nekādas īpašas saistības un tie, kas likumus neievēro, bez liekas domāšanas ir jālikvidē.…
