Šo romānu iesāku lasīt tāpēc, ka turpinu iegūt jaunu un uzlabot veco iepriekšējos gados jau iegūto pieredzi par vēsturiskajiem romāniem, kā arī atkārtot vēsturi.
Lasot šo romānu sastapos ar, ko saka visi un visur, lai arī vēsture ir viena mums visiem, tā atšķiras, pat tad, ka tiek izmantoti vieni avoti un abi cilvēki ir neitrāli – neraksta neviena cilvēka, valsts interesēs.
Kļavis ir kārtējais vēsturisko romānu rakstienks, tāpat kā V. Rūmnieks un Mauliņš. Lielākā atšķirība ir tā, ka Kļavis it, kā raksta neitrāli, bet tajā pašā laikā sliecās uz „vareno” vāciešu pusi. Lai arī ievadā raksta, ka šis ir tikai romāns, ne vēsturiski fakti vai mīts.…
