lai atbildētu uz šo jautājumu, manuprāt, svarīgi būtu noskaidrot, kas tad vispār ir mīts un kas ir filozofija. Tad nu centīšos rast skaidrojumus.
Mans pirmais solis, lai izprastu mītus bija pašai izlasīt kādu mītu. Es izvēlējos mītu „Afrodīte – mīlas un skaistuma dieviete ”, kurā tiek atspoguļota informācija par to, kas bija Afrodīte un kā viņa cilvēkiem palīdzēja iegūt mīlestību, piem., Pigmalionam atdzīvināja viņa ziloņkaulā darināto sievietes statuju, kura vēlāk dāvāja dēlu, un arī nodarīja pāri – nolādējot Narkisu, tādējādi novedot viņu nāvē.1
Vārds „mīts” tulkojumā no grieķu valodas (mythos) nozīmē nostāsts. Parasti izdzirdot vārdu „mīts”, domas saistās ar fantastiskiem tēliem un norisēm, piem., punduri, kentauri, milži.2 Tomēr tas ir senākais pasaules skatījuma un izpratnes veids, kurš norāda uz apziņas un domāšanas savdabīgām formām.3Mītā noteicošais ir cilvēka paša redzējums – tieši tāds, kāds tajā brīdī ir – fantāzija iegūst neapstrīdamas realitātes iezīmes. Manuprāt, būtiska doma ir „mīts dzīvo cilvēkā, tāpat kā cilvēks dzīvo mītā”4, es to saprotu tā, ka mītu var radīt cilvēks, bet tai pat laikā viņš pats var dzīvē vadīties no kāda mīta. Mitoloģiskās fantāzijas nozīmīga iezīme ir tā, ka mītu tēliem un simboliem, kuri radušies iztēles rezultātā, ir atrodami līdzīgi gandrīz jebkurā arhaiskā sabiedrībā un pasaules reģionā.…
