Citoplazma
Šūnā atrodas pusšķidra viela – citoplazma. Tā apņem šūnas kodolu un šūnas organoīdus. Citoplazmu kopā ar šūnas kodolu un organu sauc par protoplastu. Citoplazmā atrodas šūnas organoīdi, dažādi ieslēgumi un vakuolas. Citoskelets veido šūnas iekšējo balstu un kopā ar plazmatisko membrānu nosaka tās formu. Svarīgākās bioķīmiskās reakcijas norit šūnas organoīdos. Sintezētās vielas tiek transportētas uz tām šūnas daļām, kur tās ir visvairāk nepieciešamas, bet vielmaiņas galaprodukti tiek izvadīti no šūnas. Citoplazma saskaņo organoīdu darbību un nodrošina šūnas dzīvotspēju.
Endoplazmatiskais tīkls (A;Dz)
Ir savstarpēji savienotu kanālu, vakuolu un cisternu sistēma. Tā sienas veido plazmatiskā membrāna, kas ir samērā plāna (apmēram 6-7 nm). Ir divu veidu endoplazmatiskie tīkli – gludais un graudainais (olbaltumu sintēze) endoplazmatiskais tīkls. Graudainā e-p.t membrānas ir klātas ar nelieliem organoīdiem – ribosomām. Gludajā endoplazmatiskajā tīklā notiek lipīdu sintēze un ogļhidrātu sintēze.
…
Viss svarīgākais par šūnu organoīdiem (Citoplazma, Endoplazmatiskais tīkls, Goldži komplekss, Lizosomas, Mitohondriji, Plastīdas, Centrosoma un centriolas, Vakuolas, Peroksisomas, Skropstiņas un vicas, Šūnu ieslēgumi, Kodols).
