Mūzika 18.gadsimtā

Apskatāmie jēdzieni: baroks, klasicisms, oratorija, mesa, opera, ārija, bufopera, opera seria, franču klavesīnmūzika, kantāte, koncerts, svīta, rātsmūziķi, concerto grossi, klasiskās simfonija, sonāte, Vīnes klasiskā skola, recitatīvs, uvertīra

Mūzikas dzīve 18. gs. bija plaša un daudzveidīga, tajā galvenokārt dominēja divi stili – klasicisms un baroks. Visintensīvāk mūzika attīstījās Vācijā, kur īpaši tika izkoptas oratorijas (lielas formas skaņdarbs korim, solistiem un simfon. orķestrim) un mesas (vokāli instrument. reliģiska satura skaņdarbs – katoļu dievkalp. muzikāla daļa) – gan baznīcas, gan koncertvariantā. Gadsimta otrajā pusē, bagātinājusies ar itāļu un franču laicīgās mūzikas ietekmi, izveidojās Vīnes klasiskā skola, kurā J.Haidns, V.A.Mocarts, kā arī Vīnes skolai tuvie K.V.Gluks un L.van Bēthovens radīja izcilu simfonisko un kamermūziku.
18. gs. gandrīz visās valstīs attīstījās operas (muzikāli dramatisks sacerējums, kura apvienoti solo, ansambļa, kora dziedājumi, instrument. mūz., skatuves māksla un horeogrāfija) žanrs, kam bija liela loma tālākā muzikālās kultūras attīstībā. Opera bija iemīļots izklaides veids, cilvēki turp gāja ne vien klausīties mūziku, bet arī paskatīties uz publiku, parādīt sevi, tolaik neviens neklausījās visu operu no sākuma līdz galam, bet parasti kādu laiku skatījās, tad satikās, parunājās ar paziņām, atspirdzinājās ar dzērieniem, uzkodām, tad atkal atgriezās, lai noklausītos slavenākās ārijas (vokāls skaņdarbs, operas sastāvdaļa). Itālijā 18. gs. 30. gados izveidojās bufopera (it. val. „buffo” – komisks), Francijā – opera comique, Anglijā – balāžu opera, Austrijā – dziesmuspēle, Spānijā – sarsuela un tonadilja. 18. gs. sākumā krīzi piedzīvoja opera seria (it. val. „seria” – nopietns), jo dziedājuma sabiezinātā virtuozuma dēļ opera vairs nelīdzinājās drāmai, bet pārvērtās par vokālistu meistarības sacensību. Pretstatā operai seria Neapolē izveidojās bufopera ar tai raksturīgo sadzīves tematiku, tautisko mūziku un reālistiskiem tēliem. Pirmais šā žanra paraugs bija Dž.Batistas Pergolezi opera „Kalpone kundze” (1733).…