• 1.p.k. sekas,
• nav demokrātijas pieredzes, demokrātijas tradīcijas trūkums,
• politiskā sadrumstalotība, neuzticība parlamentam,
• partiju savstarpējās cīņas un nevienprātība, nelabvēlīga ārpolitiskā situācija,
• Satversmes grozījumu neveikšana, lai varētu sastādīt stabilu valdību(socdem, sīko partiju pretestības dēļ),
• sociāldemokrātu darbība Saeimā( esot frakcijai,izvairīšanās no MK sastādīšanas, lai nezaudētu vēlētājus, nodarbošanāš ar valdības kritizēšanu),
• zemnieku savienības popularitātes kritums, K. Ulmaņa bažas par varas zaudēšanu,
• valdības nespēja efektīvi pieņemt lēmumus, nestabila valdība (15 gados nomainās 19 valdības),
• plaša vidusslāņa trūkums,
• nav ekonomiskās stabilitātes(29-32.g.krīze),
• pārāk demokrātiska satversme, liberāls vēlēšanu likums,
• Kārļa Ulmaņa personība un personiskās ambīcijas,
• zemniecība neatbalsta demokrātiju,
• totalitāro režīmu rašanās citās valstīs- Krievijā, Vācijā, Itālijā (autoritārisms- Lt 1926.g. Smetona, Est 1934.g. Pets).
…
