Rūdolfs Blaumanis (1863. – 1908.) ir noveles žanra pamatlicējs. Novele ir neliela apjoma prozas sacerējums, kam raksturīgs spraigs sižeta risinājums ar neparastu notikumu centrā, nereti ar negaidītu atrisinājumu. Blaumanis rakstīja psiholoģiskas noveles. Nereti tēliem ir sarežģīti, neparasti raksturi, kas noved pie asiem konfliktiem un dramatiskiem pārdzīvojumiem.
Blaumanis pirmais formulēja slēdzienu, pie kura lemts nonākt katras tautas literatūrai un arī katram rakstniekam. Kādā vēstulē viņš rakstīja: "Nevis tas, vai tu rozi vai mēslu gubu apraksti, ir tas svarīgākais, bet gan tas, kā tu to dari."
Galvenā ideja: atriebība nav izeja [darot ļaunu citiem, tas agri vai vēlu nāks tev pašam atpakaļ]
Citāti: „Lai uguns izposta tā barona mantojumu, kā viņš Andriksona mantojumu iznīcināja.” ... „Smaidīdams barons Andriksonam veda bērnus pretim, un šim tā bij, it kā kad viņš savu dzīvību no barona rokām saņemtu atpakaļ. ... Bet svētlaimīgāko jūtu pārmērs necieta nekāda ierobežojuma caur prātu; ne pie kā vairs saistīta, gluži brīva grbēja būt viņa dvēsele, brīva, tīra, pestīta no nedarba grūtā noslēpuma! Sodu par savu vainu Andriksons šai acumirklī būtu saņēmis kā baudījumu!”…
