Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.09.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Apoptoze', 1.
  • Referāts 'Apoptoze', 2.
  • Referāts 'Apoptoze', 3.
  • Referāts 'Apoptoze', 4.
  • Referāts 'Apoptoze', 5.
  • Referāts 'Apoptoze', 6.
  • Referāts 'Apoptoze', 7.
  • Referāts 'Apoptoze', 8.
  • Referāts 'Apoptoze', 9.
  • Referāts 'Apoptoze', 10.
  • Referāts 'Apoptoze', 11.
  • Referāts 'Apoptoze', 12.
  • Referāts 'Apoptoze', 13.
  • Referāts 'Apoptoze', 14.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Audu morfofunkcionālā adaptācija    3
  Apoptoze – programmēta šūnu nāve    4
  Apoptozes morfoloģiskās pazīmes    5
  Apoptozes atšķirības no nekrozes    6
  Apoptozes ceļi    7
  Apoptozes regulācija    8
  Izmantotā literatūra    10
  Pielikumi    11
Darba fragmentsAizvērt

Daudzšūnu organismu raksturīga pazīme ir kvalitatīva šūnu dažādība (ir vairāk nekā 200 šūnu tipi). Neraugoties uz šūnu daudzveidību, to primārais uzdevums ir nodrošināt galvenās organisma somatiskās funkcijas:
1.organisma nodalīšana no apkārtējās vides;
2.organisma kā vienota veseluma noteiktas formas uzturēšana;
3.kustīguma nodrošināšana;
4.kairinājumu uztveršana.
Šīs funkcijas attiecīgi veic t.s. galvenie (primārie) audi: epitēlijaudi, saistaudi, muskuļaudi un nervaudi.
Audi ir specializētu šūnu populāciju grupas, kuram ir raksturīga specifiska lokalizācija un funkcijas. Turklāt dažas audu šūnas ražo ārpusšūnas matriksu (šķiedras un pamatvielu) un pastāvīgi sazinās savā starpā, ļaujot audiem funkcionēt kā dinamiskām bioloģiskām sistēmām.
Katra organisma specifiskās funkcijas parasti nodrošina noteikts audu veids vai arī atsevišķas audu šūnas (piemēram, leikociti). Tajā pašā laikā dažādas organisma audu šūnas var savstarpēji saskaņoti darboties kā morfofunkcionālas vienības, piemēram, nefroni, aknu daiviņas, dzemdes dziedzeri utt. Visbeidzot orgāni un audi ciešā savstarpējā mijiedarbībā veido specializētas sistēmas (ķermeņa ārējā segsistēma, skeleta sistēma, muskuļu sistēma, nervu sistēma, endokrīnā sistēma, sirds un asinsvadu sistēma, imūnā (limfoidālā) sistēma, elpošanas sistēma, gremošanas sistēma, urīna izvadīšanas sistēma, reproduktīvā sistēma), kurām apvienojoties, savukārt veidojas vienots veselums – organisms, kas ir spējīgs eksistēt apkārtējās vides nepārtraukti mainīgajos apstākļos un uzturēt organisma iekšējās vides relatīvu nemainīgumu – homeostāzi.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants