Pietuka Krustiņš romānā ir skolmeistars jeb skolotājs, viens no tā sauktās jaunās paaudzes pārstāvjiem. Pats Krustiņš, manuprāt, sevi uzskata par diezgan izglītotu cilvēku, jo kā jau jaunās paaudzes pārstāvis viņš raksta dzejoļus un filozofē par dažādām tēmām un pats par to lepojas - „dzejnieka gara augļi esot visas tautas manta”. Autori viņu ir izveidojuši par tādu kā patriotisku tēlu, vai vismaz gribēja, lai lasītāji tā domātu „Mums vajag būt ar savu tautu saaugušiem, jo mums būs viņu vadīt uz saules kalniem.” es personiski uzskatu, ka Pietuka Krustiņš bija ļoti labs runātājs, bet ne darītājs. Pietuka Krustiņš - “.. jauns cilvēks vidējā augumā ar kupliem matiem. Viņš mīlēja allaž valkāt melnus svārkus, kuros nekad blāvu netrūka un šoreiz bija viena labi liela uz muguras. …
