-
"Functional Movement Screen" pielietošana fizioterapijā
2011. - 2015. g.
2016. - 2020. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | Functional Movement Screen vispārīgais raksturojums | 4 |
| 1.1. | Functional Movement Screen kustību modeļu apraksts un zemas kvalitātes kustību izpildes analīze | 4 |
| 1.1.1. | Dziļais pietupiens | 4 |
| 1.1.2. | Barjeras pakāpiens | 5 |
| 1.1.3. | Izklupiens | 5 |
| 1.1.4. | Pleca mobilitāte | 5 |
| 1.1.5. | Aktīva taisnas kājas atcelšana | 6 |
| 1.1.6. | Roku saliekšana balstā guļus | 6 |
| 1.1.7. | Rotācijas stabilitāte | 7 |
| 2. | Functional Movement Screen testēšanas rezultātu ticamība | 7 |
| 3. | Functional Movement Screen testēšanas rezultātu interpretācija | 8 |
| 4. | Functional Movement Screen pielietošana dažādu vecuma grupu testēšnai | 9 |
| 4.1. | Functional Movement Screen pielietošana pusaudžu testēšanā | 9 |
| 4.2. | Functional Movement Screen pielietošana senioru testēšanā | 10 |
| Secinājumi | 12 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 13 | |
| Pielikums | 14 |
SECINĀJUMI
Kustības kompetence ir uzmanības vērta, jo disfunkcijas pazīmes parādās pirms disfunkcijas vai slimības simptomiem. Fakts, ka indivīdi neizjūt sāpes kustības laikā neliecina par to, ka tie ir funkcionāli. Kustības kompetence ir fiziskā snieguma bāze, tā norāda, ka kustību sistēma darbojas efektīvi. Gadījumos, ja ir novērojama kustības disfunkcija, treniņu process mēdz būt bezjēdzīgs.
Testā septiņi fundamentāli kustību modeļi pieprasa stabilitātes un mobilitātes mijiedarbību un ļauj sistemātiski detektēt muskuloskeletālās sistēmas traucējumus, atainojot disfunkciju un kompensatoriskus kustību modeļus kinētiskajā ķēdē. Balstoties uz kustību modeļu aprakstiem, skrīnings analizē tikai dominējošās locītavas, proti, pleca, gūžas, ceļu, potīšu, un ar tām saistīto muskuļu darbību, kā arī rumpja stabilizatorus.
FMSTM rezultātus iespējams atkārtot dažādos laika periodos un dažādu testētāju pavadībā, taču FMSTM skrīninga laikā novērotās kompensatoriskās kustības, kas tiek novērotas skrīninga laikā un kas var tikt ietekmētas, indivīdam iegūstot plašākas zināšanas, var netikt novērotas specifiskā sporta veida kustībās, īpaši mainoties izpildes ātrumam un slodzei, tādējādi samazinās vispārēja skrīninga jēga. Vairāki pētījumi pierāda, ka FMSTM skrīnings ir pielietojams traumu riska novērtēšanā, tomēr tikai 54% no pacientiem tiek diagnosticēti korekti.FMSTM autori uzsver, ka fundamentālu kustību modeļi nav diagnostikas rīks vai fiziskā snieguma tests, bet gan skrīnings, kas ļauj identificēt virzienu, kurā būtu jāveic papildus testus, lai pilnvērtīgi novērtētu indivīdus.
Balstoties uz FMSTM rezultātiem, zinātnieki atraduši daudzveidīgas likumsakarības, piemēram, jo augstāks ķermeņa masas indekss, jo zemāks FMSTM kopējais rezultāts. Konstatēto likumsakarību skaidrojums ir individuāls, piemēram, aptaukošanās ietekmē normālu indivīda kustību biomehāniku, tādējādi FMSTM rezultāts nesasniedz optimālus rādītājus.
FMSTM skrīnings ir pielietojams arī sportisku pusaudžu un senioru testēšanā, tomēr tas ir jāpielāgo vecuma īpatnībām. Zinātnieki neiesaka pielietot FMSTM skrīningu pusaudžiem, kuru nervu sistēma vēl nav pilnvērtīgi nobriedusi. Senioru skrīnings atklāj novecošanas tendences starp vecuma grupām, kā arī identificē asimetrijas, kuras, veicot atbilstošos vingrinājumus, iespējams samazināt, tādējādi ietekmējot senioru traumu risku un dzīves kvalitāti.
…
ustības kompetence ir uzmanības vērta, jo disfunkcijas pazīmes parādās pirms disfunkcijas vai slimības simptomiem. Fakts, ka indivīdi neizjūt sāpes kustības laikā neliecina par to, ka tie ir funkcionāli. Kustības kompetence ir fiziskā snieguma bāze, tā norāda, ka kustību sistēma darbojas efektīvi. Gadījumos, ja ir novērojama kustības disfunkcija, treniņu process mēdz būt bezjēdzīgs. Testā septiņi fundamentāli kustību modeļi pieprasa stabilitātes un mobilitātes mijiedarbību un ļauj sistemātiski detektēt muskuloskeletālās sistēmas traucējumus, atainojot disfunkciju un kompensatoriskus kustību modeļus kinētiskajā ķēdē. Balstoties uz kustību modeļu aprakstiem, skrīnings analizē tikai dominējošās locītavas, proti, pleca, gūžas, ceļu, potīšu, un ar tām saistīto muskuļu darbību, kā arī rumpja stabilizatorus. FMSTM rezultātus iespējams atkārtot dažādos laika periodos un dažādu testētāju pavadībā, taču FMSTM skrīninga laikā novērotās kompensatoriskās kustības, kas tiek novērotas skrīninga laikā un kas var tikt ietekmētas, indivīdam iegūstot plašākas zināšanas, var netikt novērotas specifiskā sporta veida kustībās, īpaši mainoties izpildes ātrumam un slodzei, tādējādi samazinās vispārēja skrīninga jēga. Vairāki pētījumi pierāda, ka FMSTM skrīnings ir pielietojams traumu riska novērtēšanā, tomēr tikai 54% no pacientiem tiek diagnosticēti korekti.FMSTM autori uzsver, ka fundamentālu kustību modeļi nav diagnostikas rīks vai fiziskā snieguma tests, bet gan skrīnings, kas ļauj identificēt virzienu, kurā būtu jāveic papildus testus, lai pilnvērtīgi novērtētu indivīdus. Balstoties uz FMSTM rezultātiem, zinātnieki atraduši daudzveidīgas likumsakarības, piemēram, jo augstāks ķermeņa masas indekss, jo zemāks FMSTM kopējais rezultāts. Konstatēto likumsakarību skaidrojums ir individuāls, piemēram, aptaukošanās ietekmē normālu indivīda kustību biomehāniku, tādējādi FMSTM rezultāts nesasniedz optimālus rādītājus. FMSTM skrīnings ir pielietojams arī sportisku pusaudžu un senioru testēšanā, tomēr tas ir jāpielāgo vecuma īpatnībām. Zinātnieki neiesaka pielietot FMSTM skrīningu pusaudžiem, kuru nervu sistēma vēl nav pilnvērtīgi nobriedusi. Senioru skrīnings atklāj novecošanas tendences starp vecuma grupām, kā arī identificē asimetrijas, kuras, veicot atbilstošos vingrinājumus, iespējams samazināt, tādējādi ietekmējot senioru traumu risku un dzīves kvalitāti.
