Saskarsmes procesā cilvēks piedalās ar visu, kas viņam ir: ar savu personību, ķermeni, balsi. Var izdalīt divas komunikāciju sistēmas – verbālo un neverbālo, tādējādi var secināt, ka cilvēki kontaktējas savā starpā ne tikai mutiski, bet arī ar kustībām. Šāda komunikācija apzīmē visas tās cilvēka reakcijas, kuras nevar tikt aprakstītas kā atklātas vārdiskas (vai rakstiskas) manifestācijas.
Neverbālā komunikācija ir sazināšanās bez vārdiem, izmantojot tādus līdzekļus kā acu skatienu, mīmiku, žestus, pozas, pantomīmu, balsi - tās intonāciju, pauzes, fizisko distanci, izvietojumu telpā, apģērbu. Neverbālā uzvedība un cilvēka ārējais izskats var kalpot ne tikai kopā ar vārdiem, bet arī kā patstāvīga cilvēka saskarsmes valoda. D. Kārnegi ir teicis, ka „cilvēka sejas izteiksme ir daudz nozīmīgāka par drēbēm, kas ir mugurā”.
