-
Jūlija Madernieka daiļrade
Madernieka skolnieki. Ansis Cīrulis (1883 – 1942) dzimis Majoros amatnieka ģimenē kā piektais bērns. Darbojies dekoratīvajā glezniecībā, stājmākslā un lietišķajā mākslā, izstrādājis arī projektus sabiedrisko un dzīvojamo telpu interjeriem. Viņš ir Latvijas pirmās pastmarkas autors un veidojis projektus Latvijas naudas zīmēm, metus latviešu strēlnieku bataljona karogiem un krūšu nozīmēm. Mākslinieks ir Latvijas valsts karoga autors. Radošo darbu sāka kā keramiķis.
Niklāvs Strunke (1894 – 1966) ir dzimis Polijā. Veidojis grāmatu ilustrācijas, plakātus un metus daudzām skatuves gleznām un kostīmiem, zīmējis projektus trauku rotājumiem, mēbelēm, stikla gleznojumiem. Tāpat gleznojis eļļā, akvarelī un pastelī. Blakus kubisma, konstruktīvisma iespaidiem būtiska interese par Itālijas mākslu, latviešu tautas mākslu. Individuālajā stilā saliedējas smalka stilizācija, dekorativitāte, tieksme pēc eksotikas, ornamentālisma ar vienkāršojumu, skaidrību, pirmatnību. Sekmīgi darbojies dažādos stilos. Glezniecībā strādājis ainavas, portreta un klusās dabas žanrā.…
Lietišķās mākslas pārstāvji balstījās uz latviešu tautas lietišķās mākslas un folkloras mantojumu. 19.gs. beigās lietišķās mākslas attīstību virzīja jūgendstila popularitāte.(...) Lietišķās mākslas meistars, gleznotājs, grafiķis, pedagogs, mākslas kritiķis Jūlijs Madernieks, dzimis Madonas apriņķa Vecgulbenes pagastā, muižas rentnieka ģimenē. Mācījies Rīgas (vācu) Amatniecības skolā (1891 – 1892) un Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā (1892 – 1898). Ieguvis dizainera un grafiķa stipendiju studijām ārzemēs, J.Madernieks devās uz Berlīni, Drēzdeni un Parīzi. Pēc studijām ārzemēs dzīvoja Pēterburgā, jo Latvijā lietišķās mākslas meistariem vēl nepavērās plašākas iespējas un darbojies mākslinieku pulciņā “Rūķis”, taču vēlāk pārcēlās uz Rīgu, kur strādājis par kompozīcijas un zīmēšanas skolotāju. 1904. – 1914.g. vadījis savu mākslas studiju Rīgā.
