I nodaļa
Šajā nodaļā tiek kritizēta pastāvošā varas politika, smagi dzīves apstākļi, kurā vienkāršajai tautai nav iespējas izglītoties, pilnveidoties, jo viss savs laiks un spēki ir jāvelta ikdienišķām raizēm- rūpēm par maizi, apģērbu un jumtu virs galvas. Tauta tiek paverdzināta ne tikai fiziski, bet arī garīgi.
„Miesas grib azaida,
Miesas grib svārku,
Līdzi grimst dvēsele
Dubļos un tvaikos.”
Liriskais „es” saprot, ka, lai no šīs nomāktās dzīves izrautos, viņš drīkst paļauties tikai pats uz sevi. Viņam ir garīgi jābūt tik stipram, lai, neskatoties fiziskiem un garīgiem žņaugiem, spētu pats sevi garīgi attīstīt un pilnveidot, lai pats būtu savas dzīves noteicējs.
„Pats cīnies, palīdz, domā, spried un sver,
Pats esi kungs, pats laimei durvis ver.”
II nodaļa Piekvēpis gaiss
Šajā nodaļā skan asa pastāvošās varas kritika.
…
