Man šķiet, ka nav cita laika cilvēka dzīvē, kad vienlaikus valdītu un mutuļotu tik daudz emociju, kā pusaudža vecums. Laiks starp bērnības naivumu un pieaugušā dzīves atbildību un pienākumiem ir vissarežģītākais visa mūža garumā, jo trūkst pieredzes un arī vēlmes uzklausīt citu padomus. Gundegas Repšes romāns-dienasgrāmata „Alvas kliedziens” vēsta par pusaudzi Ruggetu, par meitenes transformāciju no naiva bērneļa par vēl naivāku pieaugušo, par viņas dzīvi ar padomju okupācijas varas nospiedumu tajā.
Ir 1971. gada rudens un Ruggeta sāk rakstīt savu dienasgrāmatu. Meitene vēlas kļūt par rakstnieci, tāpēc sāk savas izjūtas un spriedumus uzticēt dienasgrāmatai, kam vēlāk izrādās liktenīga loma Ruggetas dzīvē. Ruggeta ir dumpiniece, vissvarīgākais dzīvē viņai šķiet brīvība, tajā skaitā arī brīvība izteikt savas domas. Protams, Padomju režīms apkaro jebkādas vārda un domas brīvības izpausmes, tādēļ Ruggeta ir spiesta klusēt, taču meitenei tas šķiet absurdi. Viņa jūtas apspiesta un ilgojas pēc iespējas neierobežoti izpaust savus uzskatus. …
