1642. gadā Vilhelma dēls Jēkabs kļuva par hercogu Kurzemes hercogistē pēc tēva brāļa Frīdiriha nāves. Pirms valdīšanas viņš uzturējās Rietumeiropas galmos. Šajā hercoga Jēkaba laikā (1642-1682) hercogiste ir piedzīvojusi „Ziedu laikus”. Viņš slēdza līgumus ar Eiropas valstīm un guva darba augļus. Izveidojis arī ienesīgus uzņēmumus. Pirmajos dzīves gados apceļojis Franciju, Itāliju, Holandi un Angliju, iepazīstoties ar šo valstu saimniecību un galma dzīvi. Viņam bija pazīšanās ar Rietumeiropas galmiem un to viņš izmantoja, slēdzot līgumus ar lielvalstīm, lai nodrošinātu Kurzemei saimniecisko uzplaukumu un neitralitāti starptautiskajā arēnā.
Protams, saimniecisko uzplaukuma veicinošais faktors nebija tikai līgumu noslēgšanas iemesls. Viņš Kurzemē ieviesa spāņu aitas, ierīkoja zivju dīķus, ierīkoja vīnogulāju stādījumus Sabilē. Zemniekiem lika zemi art dziļāk un mēslot, sēt labākās izlases sēklas. Jēkabs veicināja arī rūpniecību, attīstīja kuģniecību, importēja preces, manipulēja muitas cenas. Šis hercogs ļoti sadarbojās ar Eiropas valstīm, respektīvi, aizdeva savus kuģus Anglijas karalim, no kura pēc tam atguva izdevumus un guva peļņu. Arī sadarbojies ar Dānijas karali, ka Norvēģijas teritorijā var meklēt visa veida rūdas, lai pēc tam izveidotu attiecīgus uzņēmumus, nepārkāpjot nevienas izdotās privilēģijas.…
