Atnācēju āriešu garīgā pasaule savu pilnīgāko izpausmi gūst vēdās (zināšanas) – tekstos, kuriem indieši piešķir svēto rakstu nozīmi. Ir četras veida vēdas – rigvēda, samavēda, jadžūrvēda, atharvavēda. Pati galvenā centrā ir rigvēda, kurā ietilpst 1028 dziedājumi, ar kuru pastāv pārējās trīs vēdas. Rigvēdā ir runa par vairākām dievu grupām – debesu, gaisa un zemes telpas dieviem. Samavēda sastāv no tekstiem. Jadžūrveda apraksta rituālus. Atharvavēda ir maģiskās formulas, zīlēšana, maģija, buramvārdi. Attīstoties reliģijai un filozofiskajai domai, šo dievu tēli atkāpjas otrajā plānā, dodot ceļu ”tam Vienam”, un tas atspoguļojas upanišadās. Upanišada nozīmē – sēdēt zemē skolotāju priekšā. Iezīmē ceļu, kas cilvēkam ejams, lai sasniegtu mērķi, atbrīvoties no ciešanām, ilūzijām.…
