Mums ir pārāk lielas sirdis tik mazām rokām.
Asaras birst, kad redzu, kā jācieš veciem cilvēkiem. Tie sāpes jūt un ne tik daudz tās fiziskās, kas kaulus lauž un elpvadus spiež ciet, bet morālās, par atvasēm, kas atstājušas pansionātos tās sirsniņas, kam tik ļoti, ļoti sāp, un ar pēdējiem elpas vilcieniem tās cenšas pukstēt, cenšas pavicināt balto karogu, lai nemokās, lai aiziet, lai nesāp...
Tā viņu vaina, ka slinkums dara savu, tā viņu vaina, ka tie kļuva par alkoholiķie, bet mēs nezinām, kas slēpjas aiz katras pudeles, katra malciņa, katra sitiena un asinīm...
…
