Radniecība kā izcelsme.
Antropologi ir pārsteigti, ka daudzās primitīvajās sabiedrībās pastāv sarežģītas radniecības sistēmas.
Radniecības pētīšana vienmēr ir bijusi antropoloģijas centrālā tēma. Kāpēc radniecība ir tik nozīmīga? Daudzās sabiedrībās radniecība ir vienīgais pats svarīgākais sociālais institūts. Dzimta daudzos gadījumos rūpējas par iztiku, karjeru, laulībām, aizsardzību un sociālo identitāti.
Pastāv daudzi sociāli veidi kā organizēt un domāt par radniecību. Rietumu sabiedrībā plaši izplatīts ir kulturāls uzskats, ka radniecība ir saistīta ar bioloģiju un asinssaitēm, ka antropoloģiskie pētījumi analizē to kā cilvēku kulturālo klasifikāciju un kā grupas veidošanās aspektu.
Incests un eksogāmija.
Visas zināmās cilvēku sabiedrības aizliedz seksuālas attiecības starp cilvēkiem, kas ir tuvi asinsradinieki (māte-bērns; tēvs-bērns, māsa-brālis). Tas protams nenozīmē, ka šādas lietas nenotiek, taču visbiežāk pastāv norma, kas to aizliedz. Šis universālais noteikums tiek bieži arī saukts par incesta tabu. Sankcijas pret incesta tabu nav universālas, taču laulība starp tuviem asinsradiniekiem vienmēr ir strikti aizliegta.
Kāpēc incesta tabu ir universāls? Daži antropologi norāda uz aizlieguma sociālām priekšrocībām, iekļaujot grupas paplašināšanu ar jaunu dalībnieku iesaisti un alianšu veidošanu ar attālākām dzimtām.
Funkcionālistu incesta tabu izskaidrojums ir, ka plaši izplatīts incests novestu pie bioloģiskas degradācijas.
Daži antropologi vispār noliedz incesta termina lietošanu, kopš tā nozīme ir variējošā dažādās kultūrās.
Pastāv sabiedrības, kuru dalībniekiem ir jāprecas ar viņu radiem, bet nekad ar ļoti tuviem. To sauc par endogāmiju: tās ir laulības grupas iekšpusē. Pretēju rīcību, kad tiek meklētas laulības ārpus grupas, sauc par eksogāmiju.
Korporatīvas grupas.
…
