Gaisa temperatūru bieži izmanto kā klimata mainības indikatoru, lai raksturotu globālās sasilšanas procesus. Klimats nenoliedzami mainās - pēdējo 100 gadu laikā vidējā temperatūra Eiropā pieaugusi par 0,95°C, un ir paredzams, ka nākamo 100 gadu laikā tā varētu pieaugt vēl par 2...6°C. (ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija, 2007) Eksperti uzskata, ka šāda temperatūras pieauguma iemesls Eiropā ir galvenokārt enerģijas ražošana un autotransports, kā arī zemes lietojummaiņa (samazināts albedo).
Gada vidējais temperatūras pieaugums Rīgā laika posmā no 1851. Līdz 2006. gadam ir 1,53°C – ārpus Rīgas arī vērojams pieaugums, taču tas ir mazāks (viena °C robežās) – tas skaidrojams ar Rīgas siltumsalas mikroklimatu. (Kļaviņš et.all 2008)
Baltijas jūras reģionā kā nozīmīgākās sekas klimata pārmaiņām tiek minēta jūras līmeņa paaugstināšanās (kas, savukārt, paaugstina plūdu risku un veicina krastu eroziju), siltākas un īsākas ziemas, biežākas un intensīvākas vētras ar paaugstinātu vēja ātrumu, nokrišņu sadalījumu maiņa – sausākas vasaras, mitrākas ziemas, nokrišņi stipru lietusgāžu veidā. (ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija, 2007)
Visas Eiropas mērogā vēl gaidāms veģetācijas perioda pieaugums, kā rezultātā dažādas sugas izzudīs, nespējot adaptēties, gaidāms arī sugu izplatības areālu pārbīdīšanās uz Z.…
