Globālās komunikācijas kā akadēmiskas disciplīnas lauku veido to disciplīnu segments, kas pēta – indivīdu, grupu, tautu, institūciju, valdību realizēto vērtību, attieksmju, viedokļu, informācijas un datu pārrobežu komunikēšanu un informācijas tehnoloģijas, kā arī kā tās rezultātā topošos kontraversiālos iznākumus, kas izaug no izstitūciju struktūras, kas atbildīga par šādu vēstījumu virzīšanu vai aizturēšanu kā starp nācijām un kultūrām, tā arī to iekšienē.
Howard H.Frederic
Vēlos savā darbā aprakstīt komunikācijas procesu starp mūsu valsts pilsētu Ogri un dažu citu valstu pilsētām. Konkrētāk – par noritējušo komunikācijas procesu Eiropas Savienības finansēto projektu ietvaros starp Ogri (Latvija) –Viimsi (Igaunija) – Hengelo (Nīderlande).
Komunikatori šinī gadījumā ir indivīdi, grupas, tautas makro komunikācijas līmenī – sociāli strukturālajā līmenī, sociālo zinātņu analīzei šajā līmenī ir centrālā nozīme sociālās struktūras konceptam (struktūras veidi ir nācijas, sabiedrības, isbtutūcijas, organizācijas, pamatā darbojoties masu komunikācijas procesā
Kādēļ nepieciešams šāds komunikācijas process, kādu problēmu tas atrisina?
Ibns Khalduns, lielākais Islāma skolotājs un sociālais filozofs jau gadsimtus atpakaļ uzsvēra, ka cilvēciska būtne nespēj sevi pilnveidot un nosargāt, nekooperējoties ar citiem. Kā arī savās teorijās un sociālajās darbībās un diskusijās par kultūru identitāti un starpkultūru attiecībām, viņš norādīja, ka “pienācīga kārtība starp cilvēkiem kooperācijas procesā tādā “organizācijā”” kā pasaules sabiedrība “var pastāvēt tikai tāda taisnīguma pārvaldībā, kas izpaužas kā savstarpēja ietekmēšanās, lai atturētu cilvēkus iznīcināt vienam otru.”
…
