Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.11.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
  • Eseja 'Liekvārdība masu medijos', 1.
  • Eseja 'Liekvārdība masu medijos', 2.
  • Eseja 'Liekvārdība masu medijos', 3.
Darba fragmentsAizvērt

Atsaucoties uz Andreju Velsbergu12 tādi izteicieni, kā „pārmērīgi lieto spirtotos dzērienus”, „nelikumīgi aizbraukt automašīnu” tiek plaši lietoti plašsaziņas līdzekļos, lai gan šos jēdzienus varētu vienkārši aizvietot ar vārdiem „dzert” un „nozagt”. I. Lokmane skaidro, ka bieži vien šādi jēdzieni parādās masu medijos, jo žurnālists vēlas mazināt emocionālo iedarbības spēku un tāpēc viņi izmato šādus jēdzienus, kas ir it kā saudzīgāki un tajā pat laikā sniedz mums konkrēto informāciju.13
Tomēr pati galvenā problēma ar ko saskaras mūsdienu mediju ir Kušķa14 un Veisberga teiktais, ka no Latvijā pastāvošām 800 izdevējorganizācijām tika neliela daļa pievērš uzmanību šo liekvārdību un valodas kļūdu labošanai. Kā uzsver Veisbergs – mūsdienu internetā valdošais informācijas apjoms arī netiek kontrolēts, galvenokārt, naudas trūkuma dēļ. Taču „par dažādām valodas kļūdām Latvijas preses izdevumos, ne mazums rakstīts un minēts daudz ieteikumu, kā vajadzētu rakstīt pareizi tie, kam vajadzētu aizrādījumus ņemt vērā, vai nu neko nav pamanījuši, vai arī uzskata, ka valodā nav ko labot.”15
No tā varam secināt, ka varbūt pati galvenā problēma ir tajā, ka mēs paši neapzināmies vai vienkārši nevēlamies šīs kļūdas saskatīt. Tā kā žurnālisti ir tieši tie, kas spēlē ļoti svarīgu lomu valodas attīstībā, uzskatu, ka, lai izvairītos no liekvārdības un iemācītu pareizu valodu sabiedrībai, vispirms vajadzēt sākt ar žurnālistu izglītošanu un viņu izteicienu kontrolēšanu vai arī skolās latviešu valodas stundās daudz vairāk pievērsties tieši stila kļūdu un liekvārdības labošanai.

Atlants