Vērtējums:
Publicēts: 01.12.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Gribas un kustību traucējumi', 1.
  • Referāts 'Gribas un kustību traucējumi', 2.
  • Referāts 'Gribas un kustību traucējumi', 3.
  • Referāts 'Gribas un kustību traucējumi', 4.
  • Referāts 'Gribas un kustību traucējumi', 5.
  • Referāts 'Gribas un kustību traucējumi', 6.
  • Referāts 'Gribas un kustību traucējumi', 7.
  • Referāts 'Gribas un kustību traucējumi', 8.
  • Referāts 'Gribas un kustību traucējumi', 9.
Darba fragmentsAizvērt

Ar terminu «katatonija» (grieķiski «kāta» — gar un «toņos» — sasprindzinājums) apzīmē psihomotoriskus traucēju­mus, kuri izpaužas ar paaugstinātu muskulatūras tonusu, kustību aizturi un stereotipiju, bet psihiskajā sfērā — ar negatīvismu. Atšķirībā no afektīvajiem un domāšanas traucējumiem katatonija ir smagāks stāvoklis, jo patoloģiskais process ir izplatījies ari uz zemgarozu. Katatoniju var izraisīt ari dzīvniekiem, piemēram, ievadot tiem bulbokapnīnu.
Katatonijas slimniekiem ir raksturīgs ārējais izskats, un šī izskata dēļ viņi atgādina parkinsonisma slimniekus. Slimnieki ir mazkustīgi vai pilnīgi sastinguši, ejot viņiem nav roku sadraudzīgo kustību. Slimnieki reizēm cauru dienu sēž, ceļus pievil­kuši pie krūtīm un galvu noliekuši. Miegā paaugstinātais musku­latūras tonuss samazinās vai izzūd. Tomēr, redzot slimnieku pirmo reizi un nezinot anamnēzi, diagnosticēt katatoniju nav viegli. Jādomā arī par iespējamu komatozu stāvokli, dziļu depre­siju, murgainu neadekvātu uzvedību — tas viss jāņem vērā, slimnieku izmeklējot.
Motorikas (kustību) traucējumi galvenokārt izpaužas kā ne­gatīvisms, stupors (sastingums), manierīgums (kustību plasticitātes traucējumi), impulsīvās kustības, stereotipijas.
Negatīvisms ir raksturīgākais psihes traucējums katatonijas slimniekiem. Tas izpaužas kā nemotivēta — aktīva vai pasīva — pretdarbība. Slimnieki, piemēram, atsakās no pasniegtā ēdiena, pretojas izmeklēšanai; ārstam tuvojoties, slēpjas zem segas, ne­atsaucas uz sveicienam izstieptu roku, aizspiež acis, saspiež žok­ļus utt.
Izdala divus negatīvisma veidus. Pasīvā negatīvisma gadījumos pacients pasīvi neizpilda saņemtos norādījumus, ak­tīvais negatīvisms turpretī izpaužas tādējādi, ka slim­nieks aktīvi pretojas ārsta norādījumiem — vai nu tos neizpilda, vai rīk6jas tiem gluži pretēji — apģērbjas, ja liek noģērbties, bet noģērbjas, ja liek apģērbties; atsakās no pasniegtā ēdiena, bet (tomēr ļoti reti) paēd, ja viņam atkārtoti «aizliedz» ēst. Mēdz . būt Pavlova simptoms — slimnieks atbild, ja jautā klusi, bet uz tāda paša satura jautājumu, izteiktu skaļā balsī, — neat­bild.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants