Neuzskatu, ka esmu vai būšu pietiekoši gudra, saprātīga un citādā veidā apdāvināta, lai ar drošu sirdi sēdētu ministru prezidenta krēslā un pildītu pienākumus. Bet zinu, ka, ja man būs iespēja to darīt, es neatteikšos, jo tā ir iespēja attīstīt dzimteni citā virzienā, lai mainītu latviešu iesīkstējušos aizspriedumus pret augstākos amatos sēdošajiem. Šis amats ir risks. Vēlos to salīdzināt ar ekstrēmo sportu- gumijlēkšanu. Kad lēciens ir uzsākts, tad nevar pārdomāt un apstāties, tāpat kā ministru prezidents nevar kādu dienu, nepamatojot savu rīcību, pamest savu amatu, tā pieviļot cilvēkus, kuri viņam ir ticējuši. Jā, man patīk lauzt stereotipus un to es vēlos darīt arī, esot ministru prezidenta amatā!…
