Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) vēsturiskajā attīstībā, kas ilgus gadus bija vērtējama kā stabila un unikāla cilvēces vēsturē, sākot ar XX gs. otro pusi sāka parādīties krīzes pazīmes. Krīzes pamatā – ASV valdības nespēja, vai arī nevēlēšanas, risināt iekšpolitiskās problēmas, kā rezultātā strauji mainās iedzīvotāju etniskais sastāvs, arvien pastiprinās multikulturālisma tendences, nenotiek sabiedrības integrācija un tiek atstumtas malā amerikāņu valsts morālos pamatus veidojošās pamatvērtības. Visas šīs pazīmes liecina par Valsts identitātes zaudēšanu.
Referātā tiks izvērsi aplūkoti un salīdzināti vēsturnieku – Patrika Bjukenena (Patrick Buchanan), Semjuela Hantingtona (Samuel Huntington) un Artūra Šlezingera [jaunākā] (Arthur Schlesinger) viedokļi jautājumā par ASV iekšpolitiskās krīzes cēloņiem un iespējamām sekām nākotnē.
Amerikas dibinātāji (XVII gs. – XVIII gs.) bija kolonisti, kuru vairums nāca no Britu salām. Un tieši viņu vērtību sistēma, tiesību prakse un kultūra bija noteicoša loma Amerikas attīstībā turpmākajos gadsimtos. Viņi bija tie, kas noteica amerikāņu nācijas identitātes pamatu veidojušos galvenos faktorus: rase, etniskā piederība, kultūra (ar galvenajiem elementiem – valodu un reliģiju) un ideoloģija.1
Viens no galvenajiem amerikāņu identitāti atspoguļojošiem aspektiem ir reliģiozitāte, kuras pamatu veido kristīgais protestantisms. …
