Biheiviorālā ekonomika skaidro, kāpēc mēs vilcināmies, pērkam, aizņemamies un acumirklīgā impulsā ķeram pēc šokolādes. Kā visi apvērsumi domāšanā, arī šis sākās ar anomālijām, savādiem faktiem, dīvainiem novērojumiem, kurus vispārpieņemtie uzskati nespēja izskaidrot. Kazino spēlmaņi, piemēram, ir gatavi likt uz spēles naudu arī, gaidot zaudējumu. Cilvēki apgalvo, ka vēlas iekrāt naudu pensijas gadiem, lietot veselīgāku uzturu, sākt vingrot, atmest smēķēšanu – un tiešām tā domā – taču neko tamlīdzīgu nedara. Upuri, kuri uzskata, ka pret viņiem kāds izturējies netaisnīgi, atriebjas pāridarītājiem, kaut arī šāda rīcība kaitē viņu pašu interesēm. Vēl pirms 15 gadiem par biheviorālo ekonomiku dēvētā apakšdisciplīna – uz psiholoģijas un ekonomikas atskārsmēm balstīti pētījumi par to, kā reāli cilvēki izdara izvēli – bija tikai margināls, eksotisks atzars. Mūsdienās biheiviorālā ekonomika ir jauns, spēcīgs, plaukstošs ekonomikas pamatvirziena sektors, kas var lepoties ar Nobela prēmiju un empīrisku pētījumu kritisko masu, un spējis apgriezt kājām gaisā neoklasiskās teorijas, kas tik ilgi dominējušas šajā disciplīnā. ASV biheiviorālie ekonomisti pasniedz Stanfordā, Bērklijā, Čikāgā, Prinstonā, Masačūsetsas Tehnoloģijas institūtā (MIT) un citur, taču lielākais šīs apakšnozares speciālistu skaits atrodams Hārvardā.…
