Samērīguma princips

1. Ievads
Samērīguma princips ir viens no svarīgākajiem publisko tiesību principiem Rietumu tiesību sistēma. Jēdzieni samērīguma princips un proporcionalitātes princips ir identiski. Samērīguma princips darbojās ne tikai nacioanālajās tiesību sistēmās, bet arī supranacionālajās (ES ietvaros) un starptautiskajās tiesībās. Samērīguma princips ir uzskatāms par vienu no svarīgākajiem demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem. Tas vispārīgā veidā noteic, ka starp valsts varas darbību, kas ierobežo personas tiesības un leģitīmās intereses, un mērķi, ko valsts vara ar šo darbību tiecas sasniegt, ir jābūt saprātīgām attiecībām .1

2. Samērīgums principa jēdziens, rašanās un attīstība
2.1. Jēdziens
Vienīgā legāldefinīcija samērīguma principam Latvijas tiesību sistēmā ir ietverta Administratīvā procesa likumā (APL) un tā skan šādi: samērīguma princips ir princips, saskaņā ar kuru „labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu ”2.
Latvijas tiesību doktrīnā tiek minēta šāda definīcija: „samērīguma princips ir virsprincips, kurš darbojas tikai publiskajās tiesībās un kurš nosaka, ka tad, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp personas un valsts vai sabiedrības interesēm. Negatīvajam efektam jābūt mazākam par pozitīvo ieguvumu ”3.
Satversmes tiesa ir secinājusi, ka no Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskas republikas jēdziena izriet visu valsts institūciju pienākums savā darbībā ievērot samērīguma principu [sk. Satversmes tiesas 2000. gada 24. marta sprieduma lietā Nr. 04-07(99) secinājumu daļas 3. punktu].
…