Šī vāvere lielākos laika daļu pavada kokos augstu virs zemes. Dzīvnieks aktīvs parasti dienā, īpaši uzreiz pēc saullēkta un vēlā pēcpusdienā, arī siltās mēness naktīs nereti pamet savu slēpni. Atšķirībā no saviem tuvākajiem saviem radiniekiem, rudā burundukvāvere ziemā nekad neguļ, taču sliktos laika apstākļos vairākas dienas neiznāk no savas ligzdas.
Rudās burundukvāveres teritorija ir samērā maz- tai ir apļa forma, diametrs nepilni 200 metri. Visvairāk dzīvnieku koncentrējas mežos, kur pieejamis liels daudzums barības. Ja barības pietrūkst, burundukvāveres pārceļas uz itu vietu.
BARĪBA
Rudajai burundukvāverei tāpat, kā vairumam vāveru, raksturīga liela apetīte. Šis dzīvnieks nav izvēlīgs, apmierinās ar dažādu augu un dzīvnieku barību. Rudās burundukvāveres bagātajā ēdienkārtēpirmajā vietā ir skujukoki un sēklas, par šīs vāveres klātbūtni mežā liecina sēklu apvalku pārpalikumi, tie atrodas dzīvnieku iemīļotāko slēpņu tuvumā.
Bez skujukoku sēklām rudajai burundukvāverei garšo arī rieksti, koku pumpuri, augļi un kauliņu kodoli, miza un sēnes. Reizēm rudā burundukvāvere izlaupa putnu ligzdas, izēd olas un apēd pelēnus.
…
