Mūzikas pētījumi dažādās sabiedrībās ir pazīstami kā etnomuzikoloģija, kur no vienas puses zinātniekus interesē mūzikas struktūra un tās instrumenti, bet no otras puses, zinātniekus interesē attiecīgā kultūra un mūzikas loma tajā. Tieši šī pēdējā pieeja ir visvairāk saistīta ar sociālo psiholoģiju mūzikā. Mūzikas antropoloģija ir pētījumi par mūziku un kultūru, pētījumi par to kā cilvēki izmanto, izpilda, sacer un domā par mūziku un pētījumi par viņu vispārējo attieksmi pret mūziku. Jāuzsver, ka etnomuzikoloģijai ir pieeja visiem mūzikas veidiem, ne tikai Rietumu. Ir jānošķir mūzikas izmantojums un funkcijas, jo izmantošana ietver veidus kā mūzika tiek izmantota sabiedrībā, bet mūzikai var būt un arī nebūt dziļāka funkcija par emociju paušanu, estētisko baudījumu vai izklaidi.
Daudzās sabiedrībās mūzika nav neatkarīga mākslas forma, bet gan neatņemama kultūras sastāvdaļa. Mūzika var pavadīt visas cilvēka darbības, no šūpuļa līdz kapam, tostarp šūpuļdziesmas, spēles, dejas, darbs, veselība, cīņas, rituāli un ceremonijas. Mūzikas stils bieži vien ir atšķirīgs no Rietumu mūzikas. Piemēram, Āfrikas mūziķi necenšas apvienot skaņas tā, lai tās būtu patīkamas ausij. …
