Vissenākā personības izpratne saistīta ar individualitātes ārējo izpausmi – to, kā cilvēku uztver apkārtējie un kā viņš uz tiem iedarbojas, bet jebkuras personības struktūras pamatā ir kāda dzīves filozofija. Piemēram, ļoti izplatīts ir arī uzskats, ka personību lielā mērā veido apkārtējo cilvēku reakcija uz viņa uzvedību. Toties līdz galam vienota viedokļa par to, kas ir personība, nav. Ļoti izplatīts ir uzskats, ka personību lielā mērā veido apkārtējo cilvēku reakcija uz viņa uzvedību: cilvēks veidojas uz atspulgu tiltiem. Viens no ievērojamākajiem krievu psihologiem A Ļeontjevs ir teicis, ka personības celtnes būvētāju rīcībā ir liela kaudze detaļu, izturīgu bloku, kuri noder kā atsevišķi veidotāj elementi, individuālo un vecumposmu atšķirību rādītāji utt., bet nav vienotas kop idejas, kā to visu apvienot vienā arhitektoniskā izteiksmīgā, visu pieņemtā celtnē.
Tātad psihologu vidū nav vienota uzskata ne tikai par personības būtību izskaidrojošu teoriju, bet arī par tās definīciju.
Kaut vai dažas no tām:
Kāds angļu definīciju portāls ziņo: personība ir temperamenta, emociju un prāta spēju komplekss, kas raksturo unikālu individualitāti , atšķirīgas reakcijas, tādejādi atspoguļojot atšķirīgo personību.
Personība ir visu to nosacīto stabilo individuālo atšķirību kombinācija, ko var izmērīt (D. Birns).…
