Pirms vairākiem tūkstošiem gadu tagadējā Latvijas teritorijā ienāca balti, un latvieši ir baltu tautas, kas runā latviešu valodā. Kā tauta latvieši pakāpeniski veidojās 14. – 17. gs., saplūstot tādiem baltu etnosiem, kā latgaļi, zemgaļi, sēļi, kurši, arī somugru tautai- lībiešiem.
Kurzemes mācītājs Pauls Einhorns savos darbos "Reformatio gentis Letticae in Ducatu Curlandiae" (1636) un "Historia Lettica" ("Latviešu vēsture") (1649) ar vārdu gentis Lettica jau apzīmēja visu Kurzemē, Zemgalē, Sēlijā un Vidzemē dzīvojošo "Latviešu nāciju" Lielu ietekmi uz literārās latviešu valodas izveidi atstāja Gothards Frīdrihs Stenders (1714-1796), uz kura kapakmeni Sunākstes kapos rotā uzraksts "Latwis". Viņš savos sacerējumos jau kopš 1754. gada konsekventi lietoja apzīmējumu "Latweeschi". Enciklopēdiskos izdevumos pirmo reizi etnisko apzīmējumu "latvieši" sastop tikai 1790. gada Hībnera Enciklopēdijā.
Un kas tad īsti ir latvietis? Jā, mēs esam samērā jauna tauta, bet vai 17.,18. gadsimts būtu īstais laiks, kad runāt par latviešiem kā tautas izveidošanos, jo jau 7 gadu simteņus vēsture runā par vergu tautu, kuru mīdījuši un vēlējušies iekarot tik daudzi. 7 gadu simteņus mēs esam dzīvojuši savā zemē kā vergi!…
